Google veselība
Liela daļa medicīnas vairs nav tas, ka mēs līdz šim saprotam ar ārstniecību.
Medicīna ir kļuvusi par apkalpojošās sfēras daļu. Read more…
Liela daļa medicīnas vairs nav tas, ka mēs līdz šim saprotam ar ārstniecību.
Medicīna ir kļuvusi par apkalpojošās sfēras daļu. Read more…
Šogad ir radušies citi mērķi, uzdevumi un mazajai poligrāfijai vairs neatliek laika un, līdz ar šiem apstākļiem, izlieku pārdošanai rūpīgi komplektētās iekārtas:
Profesionālo studiju satura un rezultātu novērtējums šodien ir komplicēta problēma – specialitātšu jomas, konteksts, saturs u.t.t. ir saplūdis. Praktiski nevar noteikt profesionālās darbības jomu, kura vai kuru neietekmētu citas jomas.
Raksturīga patērētaju ekonomikas iezīme: galvenie jautājumi ir par “pielietojumu” (“kā pielietot?”, “kur pielietot?”), pretstatā industriālās ekonomikas galvenajiem jautājumiem par “izveidot” (“kā izveidot”, “kā radīt”, “kā nodrošināt?”).
Mēs dzīvojam un darbojamies zināšanu ekonomikā un zināšanu sabiedrībā. Studiju absolventiem ir jāspēj darboties abās.
Materiāls PDF formā ir pieejams šeit: Izglītības saturs
Experter.co.uk, nozīmīgs Lielbritānijas nodarbinātības interneta portāls, sniedz sekojošu diagrammu:
Diagrammā attēlotā analīze rāda, ka vairāk ne kā trešdaļa (34%) darba piedāvājumu ir konsultāciju jomas speciālistiem – speciālistiem ar multidisciplinārām profesionālām zināšanām un pieredzi. 19% gadījumu meklē IKT speciālistus, kurus arī, zināmā mērā, šodien var uzskatīt kā multidisciplinārus speciālistus. Šīs abas jomas kopā veido vairāk par pusi no darba vakancēm – 53%.
Šī ir raksturīga patērētaju ekonomikas iezīme: galvenie jautājumi ir par “pielietojumu” (“kā pielietot?”, “kur pielietot?”), pretstatā industriālās ekonomikas galvenajiem jautājumiem par “izveidot” (“kā izveidot”, “kā radīt”, “kā nodrošināt?”).
Šodien ir moderni dažāda veida projektu un procesu plānošanu un realizāciju saukt par “Projektu vadību”.
Šodien daudzas lieta ir “modernas”. Read more…
Pazīstamo prezentāciju veidošanas programmu PowerPoint (ietilpst Microsoft Office) ir viegli izmantot lokālā datorā, bet ir visai sarežģīti to izmantot interneta vietnēs.
Pārveidojot PowerPoint kā video, prezentāciju var publicēt vispārējai lietošanai.
Protams, zūd interaktivitāte un vēlams pievienot balss ierakstu vai fona muziku. Read more…
Raksturojot dažādas valstis, to ekonomikas, sabiedrību un definējot attīstības virzienus, uzsver nepieciešamību veidot “zināšanu sabiedrību” (knowledge society).
Viekāršotā formā indivīda (un sabiedrības kopumā) zināšanas saista ar valsts veidotās izglītības sistēmas rezultātu.
Zināšanu pārbaužu rezultāti atbalstoši izglītības standartiem liecina tikai par noteiktu faktu, formulu vai procesu zināšanu. Sabiedrība apriori pieņem, ka indivīds šis standartiem atbilstošās zināšanas spēs pielietot sabiedrības un savām vajadzībām. Standarti nespēj nodrošināt indivīda māku pielietot savas esošās zināšanas un prasmes.
Iss ieskats ir šajā video Read more…
Datoraplikācijas izveidošanai ir vairāki mērķi:
Jebkurā rakstu darbā – bakalura, maģistra, doktora, zinātniskā rakstā, lekcijas materiālu sagatavošanā – izmantotos avotus norāda atsaucēs uz tiem. Lielākiem darbiem tas bieži ir visai ievērojams saraksts, kura organizācija ir visai darbietilpīga.
Atsauces – vienkārša datoraplikācija zinātniskos, akadēmiskos un citos darbos izmantoto avotu (literatūras, digitālā formā esošus, interneta vietņu) un to atsauču pārvaldībai.
Darba gaitā, Atsauces ir visu izmantoto materiālu un avotu datubāze, kura var ietvert saites uz dažādiem failiem, uzturēt attēlus un video, kā arī tieši pārlūkot interneta vietnes un reģistrēt tās ar iespēju tās vēlāk viegli pārlūkot, neizmantojot datora interneta pārlūkprogrammu (Apple Safari, Mozilla Firefox, Internet Explorer), jo aplikācijai ir integrēts interneta pārlūks.
Ar tās palīdzību iespējams sakārtot atsauces nepieciešamā formatā – mainīt atsauces veidošanas secību Read more…
Iepriekš esmu rakstījis par iespējamiem risinājumiem neskaitāmājām problēmām mūsu izgītības sistēmā, izglītības saturā, izglītības organizācijā u.t.t., piem. šeit. Un to visu “vainago” finansu trūkums.
Visi izglītības organizatori un vadītāji joprojām spītīgi negrib atzīt, ka ir mainījies laikmets. Mēs vairs nedzīvojam industriālajā pasaulē, bet gam postindustriālajā. Šo bieži sauc par mūsu civilizācijas 3. vilni – informācijas vilni. Read more…