Vai izglītībai šodien vispār ir nozīme?
“Agrāk mēs sūtījām bērnus skolās, lai tie kļūtu par ārstiem, juristiem, arhitektiem…
Šodien mēs sūtām bērnus skolās, lai tie strādātu lielveikalos.”
Šādu skarbu realitātes aprakstu sniedz pēdējais pētījums ASV (PayScale for Bloomberg Businessweek).
Un ES kopumā un Latvijā situācija nav labāka ne par mata tiesu.
Pētījuma rezultāti faktiski atspoguļo bēdīgo patiesību, ka ir vērts studēt tikai 17 ASV augstskolās labāka atalgojuma dēļ.
Topā, protams, ir privātās augstskolas, sākot ar MTI (Massachusetts Institute of Technology) un sekojot tādām pazīstamām ASV mācību iestādēm kā California Institute of Technology Kalifornijā, Harvard University Massačūsetā.; Harvey Mudd College Kalifornijā un Dartmouth College.
Ievērojami labāks atalgojums ir profesionālo studiju absolventiem.Vispārējās un akadēmiskās studijas naudas izteiksmē absoventam nedod neko – ja nu vienīgi izdotu naudu (zaudējumus) un izmisīgus centienus atrast darbu.
Protams, ne jau tikai materiālie labumi ir studiju rezultāts, tomēr zināšanu ekonomika ir cenšanās iegūt labāku izglītību, ar domu gūt lielākus ienākums. Kas ir antagoniski zināšanu sabiedrības vēlmēm.
Tomēr, kas ir galvenais iemesls izglītības “nevērtībai”?
Pasaulē ir par daudz cilvēku un par maz darba vietu.
20-30% pasaules darba spējīgo iedzīvotāju spēj nodrošināt visas vajadzības visiem 100%.
Ko darīt pārējiem 70-80%?
Valdības izdomā visādus darbus, pārsvarā ierēdnieciskus, lai lasītpratējus nodrošinātu ar darba vietām. Valdības un sabiedrība ļauj izdomāt neskaitāmas lietas, ko pētīt, lai nodarbinātu savus pilsoņus. Valdības bruņojas, lai uzturētu ražošanu. Valdības daļēji finansē jaunu lietu iegādi, lai uzturētu ražošanu. Ražotāji arvien samazina produktu lietošanas laiku, lai uzturētu ražošanu un netveramo “naudas tirgu”. Kurš ne tik daudz ir peļņas gūšanai, bet personīgo ambīciju apmierināšanai un valdības to atbalsta, jo tas arī rada darba vietas.
Darba vietas bez jēgas un bez vajadzības.
Kur lai sev darba vietu atrod bakalurs? Nekur. Un viņš izvēlas slēpto bezdarbnieka formu – studē maģistratūrā. Kur lai liekas maģistrs? Studē doktorantūrā.
Latvijā esot maz doktoru uz 10000 iedzīvoetājiem, salīdzinot ar citām ES valstīm. Nav maz to “doktoru”, citas valstis vienkārši labāk rūpējas par bezdarbniekiem. Tomēr Latvijai raksturīgajās lietās – dzeršanā, prostitūcijā, narkomānijā, kredītu ņemšanas trakumā un valsts nozagšanā – doktoru nav.
Stāstiņi par iestāžu funkciju lietderību vai nelietderību ir līdzīgi “Kapeņu stāstiņiem”. Bet tie ļauj radīt tos stāstītājus, pētītājus un optimizētājus – radīt darba vietas.
Runas par “kvalitatīvu izglītību” un tās pētīšanu, nodrošināšanu u.c. ir tikai runas par jaunām darba vietām. Jo ir tikai daži desmiti augstskolu pasaulē, kuru absolventi (un bieži vien brenda pēc) vieglāk atrod darbu. Pārējās ir jauniešu bezdarba slēpšanai.
Visur ir tie 20-30%.
Ko solīs vēlēšanās startējošās partijas izglītības jomā? Uzlabosim, likvidēsim, optoimizēsim….
Būtu tie partiju tekstiņu sacerētāji labāk pārrakstījuši kādus PSKP kongresu materiālus – sovjetu politologi un demagogi tomēr bija ar “izglītību”, salīdzinot ar dzirdamo pļurināšanu. Un tekstus var pārcelt proporcijā 1:1.
Jautājums ir aktuāls – vai izglītībai, kādu mēs to zinam, ir kāda jēga šodienas un rītdienas pasaulē?