Policejiski- demokrātiskā valsts Latvija.
Sekojošais ir pārdomas pēc Valsts Prezidenta teiktā žurnālistiem atreferējuma – “Prezidents arī norādīja, ka par labāko valsts pārvaldes formu uzskata parlamentāru republiku.” (www.delfi.lv, 17.06.2009).”
Parlamentāra republika ir demokrātiska pilsoņu gribas izpausme.
Šodien parlamentārā republika – Latvijas Republika – ir pazīstama ar savu valsts kalpotāju (valsts aparāta ierēdņu, skolotāju, mediķu u.c, kuru darbība tiek apmaksāta no valsts budžeta) daudzumu.
Ierēdņi, vismaz teorētiski, darbojas likumu, regulu, priekšrakstu u.c dokumentu ietvaros – viņi pilda to, ko kopumā apzīmē kā instrukcijas, rīkojumus, pavēles.
Darbības, kuras rezultāts ir reglamentējošu instukciju izpilde, ir birokrātiskas darbības un to veicēji ir birokrāti (franču bureau — birojs vai kanceleja un grieķu κράτος — vara vai kundzība).
Birokrātijai ir raksturīga:
- darbības būtības nomaiņa ar tās formu, kas paver plašas iespējas darbības imitācijai -tukšai resursu tērēšanai,
- nespēja izveidot kontroli, jo kontrolētājs un kontrolējamais ir pakļauti tam pašam augstākam priekšniekam (kā tad ziņos par kādu šmuci, labāk to “risināt iekšpusē”),
- praktiski nenovēršama spēja radīt apstākļus un nosacījumus, kuri ļauj izveidot priekšnieka (-u) minikultu,
- tendence nekontrolēti augt, lai apmierinātu ierēdņu ambīcijas, neskatoties uz tāda procesa nelietderību un pat kaitīgumu rezultātam,
- tieksme radīt instrukcijas, likumus un priekšrakstus visām cilvēka darbības jomām un “patīkama vēlme” radīt jaunas struktūras, kuras veic kontroli par “jaunradīto”,
- mehānismu, kuri neļautu augstos amatos iecelt viduvējības, pelēcības, vai nepmierinoša intelekta darboņus, trūkums.
- liela darbības inerce – birokrātija maina savu darbību tikai tad, ja mainās instrukcijas u.t.t., kuru maiņai tā, savukārt, pretojas.
Birokrātijas augstākā izpausme ir policejiska valsts – pilnīga tās pilsoņu darbības kontrole.
Birokrātija visvairāk, ja ne 100%, sabiedrību ietekmē izglītības un veselības aizsardzības sfērās.
Izglītibas sfērā notiek instrukciju sniegšana un atprasīšana par to, kas būtu jāzin vai jāprot. Neatkarīgi no objektīvās situācijas.
Veselības aizsardzības sfērā birokrātija visu ir “standartizējusi” slimības, ārtniecības metodes, ilgumu un finanses, kas katram posmam ir jāatvēl u.c. Birokrātija ir veiksmīgi mainījusi veselības aizsardzības būtību – nodrošināt sabiedrības locekļu veselību un darba spējas – ar “rādītājiem”. Neatkarīgi no pacienta.
Abos gadījumos, birokrātija, operējot ar “vidējo aritmētisko”, ir veiksmīgi nomainījusi izglītības un veselības aizsardzības būtību ar formu, kādā veidā to realizē.
Abās, sabiedrībai, valstij un tautsaimniecībai, tik nozīmīgās sfērās, šodienas Latvijā birokrātija veic policejiskas funkcijas – tā ir uzurpējusi pilnīgu procesu vadību un kontroli.
Tautsaimniecībā, birokrātija, nepārtraukti mainot, samudžinot un izliekoties, ka kontrolējot procesus, ir radījusi iespējas kukuļdošanai/ņemšanai un ēnu ekonomikai.
Birokrātija pretojas jebkurām izmaiņām, kuras tā pati, vai tās ieceltie kulta personāži, nav iniciējuši.
Latvijā birokrātija ignorē esošo realitāti, jo tā nav tas, ko tā būtu radījusi – vismaz pēc birokrātijas domām. Tā ir ar mieru, lai viss iet bojā, bet pati, bojāejas procesā, paliktu pēdējā.
Protams, pilnīgi bez birokrātijas valsts iztikt nevar (tieslietas, finanses, aizsardzība), bet jautājums ir par tās samērīgumu sabiedriski-politiskajā un ekonomiskajās lietās.
Birokrātiju var salīdzināt ar pumpu uz sabiedrības dibena – kamēr tā maza, tikmēr var pieciest un strādāt tālāk, bet ja tā pārvēršas par suņanaglu, tad dzīve ir ievērojami sabojāta.
Uz šī fona, izglītības un veselības aizsardzības darbinieku protesti ir birokrātijas “izpildošās daļas” protests par to, ka birokrātijas “lemjošās daļas” sagrautie pievienotās vērtības radītāji, vairs nenodrošina “nepieciešamos” apstākļus – maz sastrādā, sliņķi.
Nu ko – ievērojamais birokrātijas īpatsvars sabiedrībā, kura nespēj radīt pievienoto vērtību, Latviju ir izveidojis par policejisku valsti, kuras Satversme nosaka demokrātiskas iespējas pilsoņiem izraudzīties birokrātijas “uzraudzītājus”. Bet birokrātija šos “uzraudzītājus” neņem “par pilnu” un turpina savu dzīvi – šodienas Latvija ir policejiski- demokrātiska valsts.