Autortiesības un piens.
Pirmajā brīdī liekas tālu esošas lietas.
Tomēr pēdējie vērojumi norāda uz nepārprotamu saikni – lokālā mentalitāte. Tā pati mentalitāte, kuru ļoti spilgi attēloja brāļi Kaudzītes “Mērnieku laikos”. Nekas nav mainījies. Mūsu senči, ar saldām pāridarījumu atdarīšanas jūtām, svilināja baronu muižas, kuras šodien dažkārt tik lepni atjauno. Jo kaut kur sēž – “tas tomēr baronlielkunga devums”.
Izlolotais “savs kaktiņš, savs stūrītis zemes” ir iznīcinājis jebkuru sadarbības/kooperācijas iespēju. Kooperācija sākas tikai tad, kad kāds ir izplānojis kādu savu labumu un pierunā citus – vislabāk ar baidīšanu – “…ir zināms, ka ja nebūs TĀ, tad būs slikti…” Un to “TĀ” loka pēc savas vajadzības.
Arī ieborētais “tur augšā zina labāk” ir labs līdzeklis “lietu bīdīšanai”. Un virsrakstā minētie ir labi piemēri.
Autortiesības.
Pēdējās dienās lokālie autortiesību uzraugi kārtējo reizi reizi mēģina izspēlēt “tur augšā zina labāk” un mēģina savu interesi padarīt par normu. Runa ir par YouTube LLC lokālās weblapās. Google un tai piederošais YouTube par “autortiesību pārkāpumiem” ir apsūdzēts ne reizi vien, bet nav dzirdēts par apsūdzētāju panākumiem.
Šā vai tā, bet vietējie darboņi mēģina savu darbu uzkraut tiem, kuri izmanto YouTube materiālus savās weblapās. Jo, ja pareizi atceros, autortiesību uzraugiem ir jāziņo YouTube LLC par ievietotiem video, kuros ir pierādāmi autortiesību pārkāpumi. Tad YouTube tos izdzēš vai neļauj lejuplādēt, vai neļauj ievietot kodu lapā. Viss. Neiedziļinoties tehnoloģijās un procesos, autortiesības aizsargā un uzrauga ne jau tikai autortiesību aģentūras – to pašu dara Google meitas firma YouTube un Apple meitas firma iTunes. Mūsdienu elektronizētajā laikā.
Bet vietējie gariņi, mēģinot bīdīt savas lietas, visu grib apgriezt kājām gaisā – vainīgs esot tas, kura lapā ir publiski pieejamas lietas. Cerot, ka joprojām nostrādās “tur augšā zina labāk” (viņi laikam sevi pieskaita “tiem tur augšā”). Laikam jau tās autortiesības ir pastulba lieta, ja ar to saistītie lokālie uzraugi ir demonstrējuši divas stulbības pēdējā gada laikā – YouTube mēģinājums un mēģinājums iekasēt komisijas maksu par katru mobilo telefonu, datoru, flash u.c – ja nu tur kāds glabās ko tādu, ar ko it kā pienāktos autoratlīdzība. Gribi vai nē, veidojas secinājums- aģentūra ir un paliek aģentūra, vienalga ar ko tā nodarbotos: jēgas nav un izpratnes maz.
Piens.
Pie piena “strādā” gan “savs kaktiņš…”, gan “tur augšā…”.
Vēlme nopelnīt arvien vairāk, radīja runas par “Eiropa prasa…”,lai gan vairumā gadījumu Eiropa neko neprasa, bet rekomendē.
“Eiropa prasa” laiksaimniecības lielražotājus. Bet varbūt tomēr vietējie “bīda” domu par lielražošanu? Kas ir “piena lielražošana” Latvijas apstākļos? Pamatojumu aizsedz “Eiropa prasa”. Un strādā mentālais “tur augšā zina labāk…”
Savukārt “savs kaktiņš…” izslēdz kooperācijas iespējas – cik Latvijā ir lauksaimnieku organizāciju? Vismaz tikpat, cik partiju. Un kuras, tāpat kā partijas, nekādi nevar vienoties. Mazie piena ražotāji negrib starpniekus, bet savstarpējā kooperācija ir bērnišķīga. Vislabākais starpnieks būtu gadu simtos ierastais “muižas pienūzis”, bet muiža ir nosvilināta un pienūzī ir ierīkots viesu nams.
Lielākie ir uzķērusies uz “apjoms-izdevumi, apjoms-izdevumi” spirāles – vairāk ražos, vairāk izdos, vairāk pelnīs. Tāpat, kā bankas, kuras tagad viņus “žmiedz”. Šodien gan peļņa ir ne no apjoma….
Runas par “eksporta tirgiem” ir tukšas – eksporta tirgus diktē biržas spekulanti un Latvijas “lielajiem”, kuri ir sīkaļas pret Jaunzelandes, Indijas uc. piena pulvera lielražotājvalstīm “vidējiem” , nav lielu cerību. Tas ir tas pats, kas Ventspils trubai konkurēt ar arābu piegādātajiem apjomiem pasaules tirgos. Turklāt – piena pulveris nav nafta.
Kamēr piena pulvera cenu noteiks biržas spekulanti, tikmēr lielajiem arī būtu jākooperējas, kas, protams, atkal ir vāji novērojams.
Latvijas piena nozarei paliek vietējais tirgus, kuru nīdē ar runām, ka “Eiropa prasa lielsaimniecības”.
Tas strādāja līdz krīzei. Tagad sāk strādāt ekonomika, kurai nav gatavi ne mazie, ne lielie.
Ko ar šo gribēju teikt?
Ja esam tur kur esam, tad pasaules ekonomikas krīze ir tikai vietējās mentalitātes katalizators.
Jo es kā pušelnieks, vienmēr esmu labāks, gudrāks un strādīgāks par otru pušelnieku, turklāt, baronlielskungs mani labāk ieredz….
Kur divi pušelnieki, tur trīs partijas, sešas lauksaimnieku organizācijas un nekāda rezultāta.