Stāsts ir beidzies: finanses + vara ≠ ekonomika.
Stāsts ir beidzies: finanses un vara vairs nekad neveidos, neatbalstīs un nestimulēs ekonomiku. Gan Latvijā, gan Eiropā gan pasaulē. Man patīk teksti par finansu sistēmas stabilizēšanu ar apakštekstu – būs stabila finansu sistēma, būs normāla ekonomika.
Sen pagājis laiks, kad normāla ekonomika (cik nu normāla tā katrā periodā ir bijusi) veidoja finansu sistēmu. Pēdēja desmitgadē bankas un biržu spekulanti veiksmīgi visu apgrieza kājām gaisā. Nav svarīgi ko ražo, cik tas maksā, cik inovatīva ir prece; nav jēgas optimizēt ražošanu vai lauksaimniecību, jo vērtību nosaka ne jau patērētājs vai cits ražotājs – uzņēmuma vai procesa, vai preces vērtību nosaka birža un banka. Iestādījumiem, kas pēc savas būtības ir “plānā galdiņa urbēji” – neko neražo, nedod nekādu sabiedriski derīgu vai ekonomiski pienesumu.
Kāpēc, ekonomiskās krīzes laikā, vai laikā, kurā reālā ekonomika ir aprakta zem virtuālo finansu čupas, ir jāsamazina strādājošo skaits (es nerunāju par dīkdieņiem ministrijās un aģentūrās), bet nav jāslēdz bankas, biržas u.c. situāciju degradējoši elementi?
Kādēļ jāstutē struktūras, kuras, pat pēc savas definīcijas, nu nekādi nevar atrisināt ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas atjaunošanas jautājumus? Vai tad kāds iztēlojas, ka zemi šķipelēs ar banknoti?
Ja bankas plosās, brēc pēc palīdzībes, tad rodas jautājums – ko tās ir darījušas, lai pasaulē nebūtu tik nenormāli daudz virtuālas naudas? Ar saviem “naudas tirgiem”? Kapēc viņām būtu jāpalīdz?
Lai tās iedotu naudu, kura tām nekad nav piederējusi, ekonomikai un tad biržā pateiktu, ka uzņēmuma vērtība ir niecīga? Un ja valdība aizņemas virtuālo naudu banku stutēšanai, tad valdība, jāsaka, neko nesaprot no dabiskās un normālas lietu kārtības, bet ir pakļāvusies tiem ideoloģiskajiem virzieniem, kuri vēlēk dzemdē diktatūras un nāves nometnes. Vēsturē ir bariem tādu piemēru.