Mācību grāmatas un LR Satversme
Latvijas Republikā ar likumu ir noteiktas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmju maiņa no 2009.g. 1. janvārā.
Šajā likuma ir paredzēts palielināt PVN likmi arī mācību grāmatām.
Minētais apstāklis atkal ir uzjundījis diskusijas, par valsts pienākumu nodrošināt apmācāmos ar mācību grāmatām, balstoties uz LR Satversmes 112. pantu un Izglītības likumu par tiesībām uz izglītību.
Mans viedoklis – jautājums par mācību grāmatām ir tikai viens, turklāt neliels punkts, starp daudzkārt nozīmīgākajiem, kuri kopā veido jautājumu – kādas zināšanu radīšanas metodes, līdzekļus un saturu, ir nepieciešams realizēt 21.gs. izglītības sistēmā.
Esošā LR izglītības sistēma, manuprāt, ir tik neelastīga, uzpūsta un neefektīva, ka to jau var uzskatīt par izkurtējušu. Netieši par to runā arī Starptautiskais valūtas fonds, piešķirot finansiālo palīdzību LR.
Mainoties civilizācijas zināšanu, prasmju un iespēju līmenim, ir jāmainās arī zināšanu radīšanas metodēm, palīglīdzekļiem un saturam.
Mainot šos parametrus, jautājums par mācību grāmatām nebūs aktuāls.
Kā jau daudzkārt novērots – gan likumu pieņemšana, gan cīņa “par kaut ko” ir tikai mēģinājumi likvidēt sekas, neskartus atstājot cēloņus.