Datori valsts/pašvaldību institūcijās un pasaules ekonomiskā krīze
Datori valsts/pašvaldību institūcijās un pasaules ekonomiskā krīze. Liekas nesavienotas un nesavienojamas lietas. Tā liekas, bet tad atcerējos, ka jau 2005.gadā., lielākajā Latīņamerikas valstī Brazīlijā, valsts un pašvaldību institūcijās atteicās no Microsoft produktu lietošanas un pārgāja uz bezmaksas Atvērtā koda programmatūru – galvenokārt Linux. Neskatoties uz lobijiem.
Šodien pasaule lieto Microsoft programmatūru, kura maksā bargu naudu, un cīnās ar finansiālo krīzi. Arī Latvija. Brazīliju krīze gandrīz neskar. Vai tas būtu datoru OS izvēles sekas?
Nu nē. Tas liecina tikai par tālredzību, kura, izpaužoties arī citās jomās, ļauj valstij mierīgi elpot. Vai arī par profesionāliem valsts vadītājiem. Brazīlija cieš no lielas sociālās nevienlīdzības, korupcijas, nevienādas reģionu attīstības un pamatīgas birokrātijas. Bet tas ir valsts iekšpusē, no ārpuses to finansu krīze nav satricinājusi.
Kā lai satricina, ja tikai 30% no banku kapitāla ir ārvalstu (Meksikā 80% un Latvijā tuvu 100%), ja prasības bankām pārsniedz ES prasības bankām, ja par budžeta deficītu neviens netrako un tas mierīgi uzturas 2% robežās, un vienīgās reālās sekas līdz šim ir tās, lielākajas Brazīlijas kompānijas, piem., Petrobras, sašaurina savus visai agresīvās ekspansijas plānus.
Laikam jau mūsu valdības “finansu korifeji” nebija klāt un nav lasījuši Brazīlijas prezidenta Luiz Inácio Lula da Silva (kuru šobrīd atbalsta vairāk nekā 80% iedzīvotāju) tekstus par to, ka “doma, ka tirgi un tirgos var darīt ko grib, ir pagājusi” (sasaucas ar tādu pašu Francijas prezidenta Sarkozī domu) un “laiks, kad nabadzīgās valstis ir atkarīgas no SVF, ir pagājis”. Domas tika izteiktas Madridē pec gadskārtējās G20 valstu finansu ministru, Pasaules bankas un SVF pārstāvju tikšanās Vašingtonā 2008.g. oktobra sākumā, kur kļuva skaidrs, ka valstīm, kuras ir atkarīgas no SVF, būs jāsavelk jostas.
Gribu jautāt – vai SVF bija vienīgā vieta, kur lūgt palīdzību?
Liekas sīkums – kāda tur datoru OS. Tas nav sīkums, tā ir neizpratne par lietu virzību pasaulē kā tādu. Tas liecina par to, ka ministriju atbildīgajiem ir vienalga, kādi un cik produktīvi ir viņu ierēdņu darba rīki. Tā ir neizpratne par to, ka taupot, nevis ceļot gaismas pilis, valsts finanses var eksistēt šajā uzpūstās gaisa naudas vidē.
Kāda man ir interese klausīties neskaitāmos skaitļus no valsts vadītājiem, ja to virknējuma vidū nav vārdu “tad ietaupīsim”?
Un te nu ir – ja nemāk uzlikt ekonomisku OS, tad nav ko gaidīt ekonomiskas darbības visā valsts pārvaldē. Ir tāda SVF palīdzība vai nav.