Microsoft ir slikts, Open Source ir labs un Leopards – pa vidam…
Microsoft ir slikts, Open Source ir labs un Leopards – pa vidam. Visai populārs viedoklis daudzu portālu komentētāju skatījumā. Par profesionāļiem ir grūti spriest – katram tas ir vairāk saistīts ar to produktu augstāku novērtējumu, ar kurien viņš strādā.
Nu ko – šorīt (15.10.2008) uzliku jauno OpenOffice 3.0 – joprojām Open Source un bezmaksas. Būs iespēja pašam pārliecināties par to, “ko tas spēj”.
- Pirmā atkāpe. Nekas un neviens nav pilnīgs. Visi to it kā zina, bet reti pielieto.
- Otrā atkāpe. Nospiedošā vairumā gadījumu, mēs zupu ēdam ar karoti, ne ar krūzi. Visi it kā zina, kas kam ir piemērots.
- Trešā atkāpe. Acis, baļķis un skabarga. Visi it kā zina šo teicienu, bet sev to nepiemēro.
- Ceturtā atkāpe. Mūsu reklāmas laikmetā svarīgi ir nenopirkt “parasto” veļas pulveri. Visi it kā zina, ka tā ir reklāma, bet vienalga “parasto” nepērk. Jo neviens tā īsti nezin, kas katram ir iekšā.
Visas šīs atkāpes būtu piemērojamas diskusijām, kurās kritizē vai slavē Microsoft, Open Source vai Apple. Lielāko tiesu, sekojot reklāmas paraugiem, ar kādu no šiem produktiem ir kā ar lētu kafejnīcu – maz, dārgi un “viss ir slikti”. Vismaz dažu diskusijas dalībnieku skatījumā.
Domas raisīja cita lieta – kam šie produkti ir domāti un kas ar viņiem strādā. Datoru un to programmatūras pamatuzdevums ir daudzu darbu atvieglošana, paātrināšana un izmaksu samazināšana. Daudzi datorus un programmas izmanto arī komunikācijai un izklaidei.. Tātad – visas IT padarīšanas ir domātas cilvēkiem un cilvēki ar viņām darbojas.
Kādi ir biroju, iestāžu un citu kantoru galvenie darbi – jāuzraksta un jānoformē dokumenti. Ko ietver dokumenti? Vispārējā gadījumā tas ir teksts, tabulas un attēli. Labais tonis prasa, lai vismaz vienas iestādes robežās tie būtu ieturēti vienā stilā, vai vismaz atbilstu MK rīkojumiem par dokumentu noformēšanu. Ko izmanto šim mērķim? Kādā Office programmu paketi. Lielāko tiesu, iespēju ziņā, šīs programmas ir daudzkārt jaudīgākas par nepieciešamo. Nospiedošā vairumā gadījumu, lietotāji no visām pārdesmit rīkjoslas pogām, izmanto tikai dažas – gan tā īsti nezina to nozīmi, bet galvenokārt, – tās nav nepieciešamas ikdienas darbam. Datorprogrammās, blakus nepieciešamajam, ir sabāzts “dzīvs un nedzīvs”, praksē maz nepieciešams. Kopējai darba ražībai tas ir izteikti negatīvs faktors.
Secinājums – ja tā ir maksas programmatūra, kurā puse no iespējam netiek izmantotas (nav tāda nepieciešamība), tad noteikti tiek pārmaksāts. Mēs maksājam par konkurences cīņas dēļ ieviestajiem nevajadzīgajiem papildinājumiem – lai izstrādātājs varētu teikt: “mums ir tas pats”. Tieši tas ir Open Office gadījumā pret Microsoft (vēsturiski Open Office bija pēc Microsoft Office). Abās ir ikdienas darbam daudz lieku iespēju. Šķiet, ka ne jau lietotāju darba produktivitāte un lietošanas ērtums ir no svara, bet – “mums ir tas pats”. Kaut kā stulbi, atgādina – “es piedzēros tāpat kā viņš, mēs bijām vienādi pillā…”.
Atkāpei. “Mums ir tas pats….”. Nupat Microsoft vēl uz 6 mēnešiem pagarināja datorražotāju, kuri savai produkcijai uzstāda Windows Vista, tiesībās tajā vietā uzstādīt Windows XP. Iespējams, ka nav jau citas izvēles, jo patērētāji pieprasa produktu, kurš ir savietojams ar iepriekš iegādātām datorprogrammām. Vista savietojamība ir zema, lieli IT departamenti Vista ignorē – pusotra gada laikā tikai 8,8% pasaules uzņēmumu izmanto Vista (saskaņā ar Forrester Research), lai arī Microsoft produkti ir nospiedošā pārsvarā (ap 70% no lietotajām operētājsistēmām ir Microsoft). Vista nav guvusi lietotāju atsaucību, jo tā ir lēnāka par XP, tā ir mazsavietojama ar citām programmām un darbība ir lietotāja intrfeisu ir lēnēka, nekā ar XP.
Kāpēc šo rakstu? Vista lietotāja interfeiss ar “visiem spēkiem” cenšas līdzināties Apple OS X 10.4 un 10.5 lietotāja interfeisam. Konkurence, kā teikt. Ko šī konkurences cīņa maksā lietotājam? Vista ir kādas 4 reizes dārgāka un kādas 4 reizes lēnāka par Apple OS X. Vista izmato komerciālu programmas kodu, bet Apple OS X 10.5 pamatkods Darwin ir UNIX sertificēts Open Source kods. Faktiski jāmaksā ir tikai par Apple Aqua lietotāja interfeisa programmu.
Tātad, uzstādot Vista, mēs pārmaksājam par zemākas kvalitātes produktu, mēs iekrītam uz reklāmas tekstiem un apgalvojumiem.
Tieši to pašu var teikt arī par Microsoft Office, salīdzinot ar Open Office. Iespējas paraktiski ir vienādas, bet pēdējais ir bezmaksas.
Pārejot no Microsoft Office uz Open Office, darbā praktiski nekas nemainās, jo vienīgi jāpierod pie citādas rīkjoslas. Komandas, darbības u.c. abiem Office praktiski ir analogas. Stāsti par “grūtībām pāriet” uz Open Office un “nepieciešamību par jaunu apmācīt darbiniekus”, manuprāt, vienkārši ir “augsnes gatavošana” kārtējiem suprerēķiniem. Gadījumam, ja kas tāds notiktu valsts u.c. iestādēs. Pāreja no Microsoft Office 2003 uz Open Office ir vienkāršāka, nekā pāreja no Microsoft Office 2003 uz Microsoft Office 2007, pēdējā lietotāja interfeisa zemās pēctecības dēļ.
Apple Office programmu komplekts iWork 08, ir veidots ar citu mērķi, nekā iepriekš minētie Office. Faktiski šodien tas ir vienīgais no visiem pārdesmit Office programmu komplektiem, kuru izstrādājot, vispirms ir domāts par lietotāja darba ražīgumu un darba ērtumu. Pārējie Office joprojām dzīvo ērā – “redz, ko tik vien ar datoru nevar izdarīt”. Bet, diemžēl, daudziem par prieku un daudziem par žēlabām, iWork 08 strādā tikai ar Apple OS X 10.4 un 10.5, kas protams nebūt nav iestādēs un birojos izplatīts.
Daudz tiek runāts par produktivitātes celšanu, par birokrātijas mazināšanu, bet maz šajā jomā tiek darīts. Produktivitāti nevar celt nesamazinot birokrātiju, jo tieši birokrātija ir produktivitātes bremze.
Datoru un programmatūras gadījumā, birokrātija kaismīgi stāv vakardienas pozīcijās. Un liela daļa biroju, iestāžu u.c. “datorsistēmu administratori” stiprina šīs pozīcijas izplatot nereālus mītus par produktiem, kurus, bieži vien, viņi pat nepazīst. Vai tas ir “pašsaglabāšanās instinkts”? Iespējams, jo nospiedošā vairumā iestāžu, mainot datoru un programmatūras platformu, šo “administratoru” darbs kļūtu lieks. Viņu vietā kāds, ko parasti sauc par “advanced user”, veiksmīgi risinātu visus datoru pielietojumu jautājumus. Par daudz mazāku atlīdzību. Protams, tas nudien neattiecas uz palielām un lielām datorsistēmām, bet cik nav tādu mazu iestādīšu ar savu “administratoru”, kurš, labākajā gadījumā, ir 60% no “advanced user”?
Ja jau galvenokārt ir “standarta darbi” un no visām Office iespējām izmanto tikai nelielu daļu, tad saprātīgi būtu mainīt dokumentu noformēšanas uzstādījumus. Tajā vietā, lai radītu un uzturētu MK noteikumus šājā sfērā, loģiskāk būtu izstrādāt un izplatīt dokumentu template (aizpildāmu paraugu) digitālā formā. Vēl saprātīgāk būtu to visu veidot web formātā, līdzīgi kā Office komplekts Zoho, piemēram. Tad ietaupītu naudu par Office iegādi un uzturēšanu un visi dokumenti atbilstoši būtu vienādi. Bet tas jau ir cits stāsts, un, skatoties reāli, Latvijas birokrātijai, mazajiem “sisadminiem” u.c. klerkiem ne “pa zobam”….