Datori. Nedaudz par Datubāzēm.
Termins ‘Datubāze” kā vienots vārds Eiropā parādījās ap 1970.g..
Datubāze ir noteiktā veidā sakārtotā informācija (tipiski līdzīgi tabulai), kurai piešķirtas pazīmes. Šīs pazīmes datoram ļauj dažādi apstrādāt informāciju: meklēt, šķirot, izvēlēties, sakārtot pēc kopīgas pazīmes u.t.t.Visplašāk izmanto relāciju datubāzes (relational database). Relāciju datubāzi veido tabula, vienā datnē esošas vairākas tabulas vai vairākas šādas datnes (tabulas saturošas). Katrai tabulai viena kolonna ir noteiktā relācijā (sakarībā vai attiecībā) ar citas tabulas kolonnu (vai ar citu kolonnu tajā pašā tabulā). Mainīgos ierakstus šo kolonnu rindās sauc par
atslēgām (key) un relācijas – par saitēm (links). Saites veido saskaņā ar loģisko operatoru =; >; < ; No= u.t.t. funkcijām.
Datu bāzes tabulās un datnēs var būt ļoti dažāda informācija – teksta, audiovizuālā, grafika, skaitļi, aprēķini u.c.:
Šodien pielietotās datu bāzu programmas:
- 4D
- Microsoft Access, Alpha Five, Apache Derby (Java, pazīstama arī kā IBM Cloudscape and Sun Java DB)
- BerkeleyDB, dBase
- FileMaker, Firebird_(database_server)
- Hsqldb (Java)
- IBM DB2, Informix, Ingres, Interbase
- MaxDB (sākumā SapDB), Microsoft Access, Microsoft SQL Server, MySQL
- Oracle Corporation
- Paradox, PostgreSQL
- Sybase
- Visual FoxPro
- Database (OpenOffice)
- Zoho DB & Reports
Daudzas no minētajām, prasa specifiskas zināšanas un apmācību, lai tās pielietotu. Izņēmums ir FileMaker, kurai ir ļoti ērts un saprotams lietotāja GUI. Datubāzes bieži ietilst Office programmu komplektos: Access (Microsoft Office), Database (OpenOffice), Database & Reports (ZOHO) u.c.
Datubāzes viekāršam lietotājam liekas kaut kas ļoti sarežģīts, ka tās ir “pa spēkam” tikai speciālistam. Varētu piekrist, redzot, kā mēdz sarežģīt vienkāršas lietas dažādu datu bāzu lietošanas instrukcijās. Tomēr – arī datubāzu lietošanas vienkāršība palielinās.
Galvenais šķērslis plašai datu bāzu veidošanai, šķiet, tomēr ir nepieciešamība vispirms izveidot datubāzes procesu loģisko aprakstu, t.i. – kādu informāciju, no kā un kādā veidā iegūst (kas un ar kādiem līdzekļiem nodrošina informāciju) un ko ar šo informāciju darīt tālāk – veidot atskaites, pārskatus, reģistrēt tajā izmaiņas u.c. Neviena datubāze, ja tai nav izveidots loģisks lietotošanas apraksts, nav darbā ērta. Vēlams šo aprakstu veidot grafiski, attēlojot tabulas un saites.
Cits datu bāzu pielietojumu “stagnācijas” iemesls, iespējams, ir to sliktā savienojamība. Ja jau ir izveidota liela datubāzē kādā programmā, pāreja uz jaunu, efektīgāku un ērtāku bieži bremzē datu pārvietošanas apstāklis. Bieži informāciju, no viena veida datubāzes uz citu, pārnes ar izklājlapu palīdzību.
Šodien arvien plašāk izmanto tīmekļa datubāzes – datubāzes, kuras veido, papildina un izmanto lietojot interneta pārlūkus. Šeit dators ar datubāzi veido klienta-servera slēgumu. Piemērs ir šis portāls. Tipiski šādām datubāzēm lieto bezmaksas produktus – Apache, MySQL vai citu serveri, PHP, Java, Pearl vai citu interneta pārlūka un datubāzes komunikāciju valodu.
Datubāze ir tabulu kopums (var būt arī tikai viena tabula), kuru savstarpējo saistību nosaka saites. Izmantojot saites, iespējams veidot dažādas datubāzu formas un izklājumus un datubāzes darbību kopumā.
Grafiskā struktūras, saišu u.c. veidošanas iespēja FileMaker padara par lietotājam ērtu un saprotamu datubāzi – datubāzi Nr.1, kas arī attaisno šī produkta cenu.