Datori. Ieskats Operētājsistēmās (OS).
Operētājsistēmas parasti apzīmē ar OS (Operating System) un tās ir specifisku programmu kopums, ar kura palīdzību vada datora ierīču un programmu darbību. Šobrīd ir pazīstamas un vairāk vai mazāk lieto ~25 dažādas datoru operētājsistēmas.
Operētājsistēmām piemēro POSIX standartu (Portable Operating System Interface) – ISO/IEC (arī IEEE) 9945. POSIX definē lietotāja un sistēmas interfeisu 15 dažādos dokumentos. POSIX nosaka lietojumprogrammu interfeisu (application programming interface – API) savietojamību ar UNIX OS. Neskatoties uz standartiem, OS kalendāra sākuma datumi ir dažādi: MS DOS tas ir 1.janvāris 1980.g., IBM -1.janvāris 1900.g., MacOS X – 1.janvāris 1904.g.,Windows – 1.janvāris 1601.g..
Personālajos datoros šodien visplašāk lieto Microsoft Windows (Windows XP, Vista), Apple OS X (OS 10.4 – Tiger, 10.5 – Leopard) un Atvērtā koda (FreeBSD, Linux variācijas, NetBSD, BeOS, OpenBSD). No lietotāja viedokļa jau ir gluži vienalga, kādu OS lieto, bet tai ir jāapmierina lietotāja prasības pēc stabilitātes, drošības un lietošanas ērtuma. Ja lietotājs ir arī OS īpašnieks, tad arī jāapmierina lietotāja cenu vēlmes (iegādei, instalācijai un uzturēšanai). Iegādes, instalācijas un uzturēšanas izmaksas arī ir “tas piedauzības akmens”: lietot legālu vai zagtu (piratētu) produktu? kas nodrošinās uzturēšanu? kas vēl nepieciešams, lai veiktu to, to un šo…? ko tas vispār dos? u.t.t.
Legāls vai zagts (piratēts). Ir liels kārdinājums uzstādīt piratētu produktu, kurš maksā tikai dažus latus salīdzinot oficiālo cenu, kura var būt arī simtos latu. Realitātē cilvēki padodas kārdinājumam, kuru pēc tam apkaro un soda autortiesību aizsardzības iestādes. Un bieži lietotājs soda arī pats sevi – programma pārāk labi nestrādā vai nestrādā kā paredzēts, kaut kas pazūd vai nezin no kā uzrodas (retāk) u.t.t. Nav arī informācijas, kādus nevēlamus blakusproduktus iespējams uzstādīt kopā ar programmatūru. Zagtajām programmām (tipiski) nav iespējams veikt izstrādātāja piedāvātos atjauninājumus u.c. Šeit gan jāsaka – piratē galvenokārt Windows saimes un tai piederošās programmas, jo OS X iegādājas (par nelielu cenu) kopā ar datoru, bet Atvērtā koda programmatūra ir bezmaksas.
Uzturēšanas nodrošinājums. Šodien normāli nekas nav jāuztur – vai kāds īpaši rūpējas par sava mobilā telefona uzturēšanu? Ja nav vīrusu, tad datoram speciāla uzturēšana un apkope nav nepieciešama. Pie “labas uzturēšanas prakses” vienīgi var pieskaitīt UPS (uninterruptible power supply) nepārtrauktās barošanas nodrošināšanu un datorkomplekta ievad/izvadierīču u.c. nepieslēgšanu/neatslēgšanu zem sprieguma (ieslēgtus), izņemot USB pieslēgumus (tas neattiecas uz USB zibatmiņām vai zibdiskiem, kurus drīkst atvienot tikai pēc noteiktu darbību veikšanas), kā arī datora izslēgšana, lietojot speciālas komandas (Windows: Start – Turn Off, OS X: Shut down)
Kas nepieciešams, lai veiktu to, to un šo…? Datorus pārsvarā izmanto populāriem uzdevumiem – biroja darbu veikšanai iestādēs un uzņēmumos (dokumentu sagatavošana, apstrāde, komunikācija, plānošana, grāmatvedība un finanses, prezentācijas, meklējumi internetā, audio/video u.c.) vai personīgām vajadzībām, vai izklaidēm (meklējumi internetā, spēles, audio/video, personīgais budžets, piezīmes u.c.). “Tipiskais” lietojumprogrammu komplekts ir kāds no interneta pārlūkiem, kāda Biroja (Office) programmu pakete (kurā vismaz ietilpst vārdu procesors un izklājlapas), kāda e-pasta programma, Adobe PDF lasītājs (PDF iespējams arī pārskatīt izmantojot Safari interneta pārlūku) un kāds Player vai MediaPlayer utilīts – ir pietiekams vairumā gadījumu, un vienkāršam pielietojumam nav nepieciešama ļoti plaša un speciāla apmācība. OS šeit ir galvenā nozīme – visas lietojumprogrammas (tātad arī visas iespējas) ir paredzētas noteiktai OS vai OS grupai.
Šodien sarežģīts ir jautājums: kā veikt ekonomiskos aprēķinus un atdevi (atskaitot zināmo 3 gadu amortizācijas laiku)? Kā veikt ROI (Return of Investment – kādu peļņu vai ekonomiju nes ieguldījums %) un TCO (Total Cost of Ownership – kopējās izmaksas, vienu TCO metodiku dod Gartner) aprēķinus? Kā noteikt darba ražīgumu (daži aspekti ASV valdības mājaslapā)?
Microsoft Windows.
Microsoft Windows vēsture aizsākās 1985.g. ar versiju Windows 1.0. Windows saime tika attīstīta it kā divos virzienos: lietotājiem un profesionāļiem, kuri gan pārklājas.
NT sērijai ir atšķitīgs kodols (kernel – nodrošina datortehnikas aparātu un programmatūras savstarpējo darbību) no citiem Windows, kuri bija līdz Windows XP. Windows XP un Windows Vista ir balstīts uz papildinātu NT kodolu.
Windows XP ir divas versijas “Home” un “Professional”. Home ir “apcirpta” (lētāka) Professional versija un tai ir ievērojami sliktāka drošība un datoru tīklošanas iespējas.
Garais ceļš, kuru Microsoft veica, lai radītu jaunu versiju (Vista), netieši norāda uz NT kodola nepiemērotību attīstītai mikroelektronikai – tas nespēj “apēst” to, ko sniedz moderni procesori, modernas mātes plates, moderni datortīkli, vai arī to veic sarežģītā veidā. Jaunā versija “Longhorne” tā arī palika nepiepildīta un, lai nezaudētu tirgus pozicijas, izlaida pārstrādātu Windows Server 2003 versiju – Windows Vista.
Lietotājam, protams, tas nav ne interesanti, ne saistoši. Lietotājs lieto. Joprojām dominējošā Windows saimes OS ir Windows XP. Pirmais, kas jāuzsver – ievērojot straujo Interneta pielietojumu pieaugumu, vairāk vai mazāk drošs darbs ir lietojot Windows XP Professional SP2 (Service Pack 2). Drošība vienmēr ir bijusi Windows problēma – sākotnēji radīta kā viena lietotāja OS, Internets Windows programmatūrai ir smags pārbaudījums. Lai to pārvarētu, sistēma, ja to iedomājas kā māju, ir “aplipināta” ar drošības piebūvēm, uzbūvēm, putnu būrīšiem, sargu torņiem u.c. – bez kopīga arhitektūras plānojuma.
No inženiertehniskā un konstruktīvā viedokļa šādiem risinājumiem parasti dod tikai apmierinošu atzīmi.
Lai arī nepārtraukti tiek veikti lietotājiem domāti uzlabojumi, sistēmas bāze nemainās un vispārējās problēmas paliek. Iepriekš minētais lielā mērā izskaidro nepieciešamību apmācīt lietotāju izķlūt no sistēmas radītajām situācijām.
Windows lietošanas un izstrādes problēmas un rezultāti humora (vai indīgā humora) veidā ir “apspēlētas” vairākkārt.
Tāpat ir norādīts uz neloģiskām, bet nepieciešamām lietotāja darbībām, piem: – lai izslēgtu datoru, vispirms jāspiež Start un tikai tad Izslēgt(Turn Off)!.
Lietotājam problēma ir Windows GUI zemais pēctecības līmenis – katru jaunu versiju (tagad arī Vista) nepieciešams it kā apgūt no jauna – “kur kas atrodas?”. Angļu valodas nezināšana, dažkārt dīvainie tulkojumi latviešu valodā un vienotas terminoloģijas nelietošana datorapmācības vietās – tas viss kopumā, ikdienas vienkāršam datorlietotājam, var radīt un rada problēmas, kuras, savukārt, pazemina darba ražīgumu.
Apple OS X.
Apple OS X vai OS 10.x.x pamatā ir UNIX un tā izmanto vairāk nekā 200 Atvērtā koda izstrādnes. Apple datori un OS, kuri zināmu periodu tika uzskatīti vairāk par profesionāļu datoriem (mūzika, video, izdevniecības), šodien, vērtējot no lietotāja GUI skatu punkta, stabili ir vadošajā pozīcijā. Lietotājam OS X GUI ir “draudzīgāks”.
Atšķirībā no Microsoft un datoru izgatavotāju kompānijām (piem. DELL, Hewlett-Packard, Acer, SONY u.c.), kuras izgatavo vai nu tikai OS, vai tikai datorus, Apple Inc. piegādā gan OS, gan datorus. Jebkuru Apple datoru iespējams iegādāties tikai kopā ar OS un daudzām lietojumprogrammām. Varētu likties – tas ir sadārdzinājums, tomēr - OS X 10.5 Leopard cena ir ~90 Ls iepretim Vista cenai sākot no vismaz ~110 Ls. OS X nav lietotāja un profesionālās u.c. versijas – vienmēr realizē maksimālo iespēju versiju.
Apple OS X oprētājsistēma – UNIX, Darwin kernel un vairāk nekā 200 Atvērtā kodā aplikācijas – nodrošina gan jaudīgā Pro datora, gan MacMini, gan iPhone, gan Server darbību, to realizējot gan vienkodola, gan vairāku kodolu, gan vairāku procesoru iekārtās. OS X realizē mūsdienu attīstītās mikroelektronikas iespējas. Uz Apple datoriem iespējams paralēli uzstādīt Windows XP un Vista izmantojot BootCamp , VMwareFusion , vai Paralells . Datori ar OS X ietver plašu spektru- sākot no ērtā lietotāja GUI un beidzot ar Apache Webserveri vai Aperture fotoarhivatoru/redaktoru, pa ceļam iekļaujot daudzas apjomīgas, bet lietotājam ērtās lietojumprogrammas, kuras nav nepieciešams “instalēt” vai “atinstalēt” – konkrēto lietojumprogrammu vienkārši iekopē Pielietojumu (Applications) mapē, bet ja tā vairāk nav nepieciešama – no mapes izdzēš. Datora iestādījumus, tīklošanu u.c. iestāda Sistēmas iestādījumu (System Preferences) aplikācijā ar vienkāršu lietotāja GUI. OS X ir stabila darbībā un tāda, Windows tipiska, parādībā kā “uzkāršanās” nepiemīt.
Atvērtā koda OS.
Runājot par Atvērtā koda OS (GNU), vispirms iedomājas Linux – 1991.g. Linusa Torvalda sāktās OS izstrādes šodienas produktu. Linux neizmanto UNIX pamatkodu, bet ir UNIX-savietojams. Linux ir tikai viens Atvērtā koda programmatūras virziens. Citi ir FreeBSD , OpenBSD, Solaris (SUN) u.c
Jaunās datortehnikas attīstības iezīmes, piem. “Viens dators katram bērnam” (piem. $100 dators Negropronte), Indijā izstrādātais mazcenas klēpjdators (ar valsts atbalstu), izmanto Linux OS.
Linux OS šodien eksistē daudzās distribūcijās, kas, iespējams, ir viens no iemesliem, kas ļauj ierēdņiem to noraidīt konkursos – nav konkrēta “atbildīgā”. Tas ir tehnisks un ekonomisks nonsenss – Atvērtā koda programmatūru piedāvā Novell, Hewlett-Packard (HP) un citi lieli “atbildīgie”. Ticamāk šādu noraidījumu iemesli ir ierēdņu nezināšana (lobēšana?) vai nevēlēšanās zināt.
Brazīlijā (arī citur – Lielbritānijā, Indijā, Vācijā u.c.), valstī kur jau 1996.g. notika elektroniskā balsošana vēlēšanās, Atvērtā koda programmatūru lieto visās valsts iestādēs.
Atvērtā koda operētājsistēmas nospiedošā pārsvarā ir UNIX-savietojamas. Arī Apple OS X pamats – Darwin Operating System – ir Atvērtā koda programmatūra.
Atvērtā koda (OpenSource) un brīvās programmatūras (Free Software) pamatdoma ir izstrādāt programmas, kuru pamatkods ir brīvi pieejams ieinteresētiem izstrādātājiem un uz tādu kodu balstītās programmas lietotājiem ir bezmaksas. Atvērtā koda (bezmaksas) ir, piem., OpenOffice, Firefox vai Ubuntu. Atvērtā koda iztrādnes aptver ļoti daudzas jomas un programmas izplata balstoties uz GNU licenci.
Atvērtā koda projekti un organizācijas:
Apache Software Foundation,
Blender,
CodePlex,
Debian, Drupal,
Eclipse Foundation, Fedora Project, FreeBSD, Free Software Foundation
GIMP, GimpShop, GNU
Inkscape
Java, JBoss
LibreSource, Linux
Miranda IM, Mozilla Foundation, MySQL
NetBSD
OpenBSD, Open-Xchange, OpenOffice.org, OpenSuse, Open Solutions Alliance, Open Source Development Labs, Open Source Initiative, Open Source Geospatial Foundation
PHP, Povray, Python
Scribus, SourceForge (aptver ~130 000 dažādas bezmaksas programmas un aplikācijas), Subversion (software), Synfig — 2d vector graphic and animation
Zimbra