Datori. Ievads
Ievadam.
Katram no mums ir dažāds datorzināšanu apjoms un pieredze. Runājot par datoru, vairums lietotāju tas asociējas ar PC un Microsoft Windows datorvirsmu. Lietotāji bieži nav informēti (vai arī neprot tajās darboties) par citām darbvirsmām (Apple, Linux…), kuras vairumā gadījumu ir vieglāk lietojamas. Par labu datorprasmi var runāt tad, ja lietotājs spēj darboties jebkurā datorvidē, lietojot grafisko lietotāja interfeisu.Personālo datoru vēsture aizsākās 20.g.s. 70.-80. gados, bet to sniegto iespēju iespaids uz šodienas sabiedrību, tās ekonomiskajiem, biznesa un sociālajiem procesiem ir ļoti nozīmīgs.
Moderno komunikācijas līdzekļu – visu veidu datoru, mobilo telefonu, telefonsakaru u.c. – izmantošana ir informācijas sabiedrības pamats. ”Informācijas tehnoloģijas” vai IT ir plaši lietots šo līdzekļu apzīmējums. Personālie datori ir tikai viena IT daļa.
Šodien terminam “personālais dators” un datoru iedalīšanai (personālais, tīkla, lieldators u.c.) vairs nav tādas nozīmes kā pirms 15-25 gadiem. Šodien biroja darbi – teksta ievads/rediģēšana, izklājlapas, prezentācijas, kā arī darbs internetā- ir veicami ne tikai ar personālo datoru (personal computer), bet arī ar klēpjdatoru (laptop), plaukstdatoru (handheld). Tā, piemēram, Apple iPhone (115×61x11,6 mm) izmanto līdzīgu OS X un Safari, kuru izmanto jebkurš cits Apple dators (iMac, PowerPC) vai serveris. Šis ir labs un mūsdeinīgs operētājsistēmas mērogošanas (viena un tā pati operētājsistēma spēj darboties ar dažādām – mazām, portatīvām, lielām – iekārtām un dažādu tehnisko nodrošinājumu) piemērs.
Datoru iedalījumam mūsdienās nav pamatojuma: ja šodien tas ir “lieldators”, tad rīt, iespējams, tas būs vairs tikai “personālais dators”. Mūsdienās praktiski ikviens piedāvātais dators pilnībā apmierina visas biroja/uzņēmuma datorvajadzības un ļoti daudzas personīgās vēlmes. Tā, piemēram, Apple XServe (OS X servera versija – Mac Os X Server) var būt gan personālā datora lielumā (ja ir tikai viens 19″ U statņa modulis), gan superdators (jaudīgāks par lieldatoru pēc senas klasifikācijas): 2004.g. ASV Armija iegādājās 1566 gb. Apple Xserve par 5,8 miljoniem USD. Šie pusotra tūkstoša 19″U statņu moduļi izmanto Xserve Raid slēgumu un veido vienu superdatoru ar iespēju to vēl palielināt. Šāds superdators (trešais lielākais pasaulē 2004.g.) veic 15 triljonus flopu sekundē.
Pirms 15-25 gadiem dators aizņēma vairākas telpas.
Datorā datus ievadīja ar perfokartēm un perfolentēm (papīra nesējs un ar attiecīgi izvietotiem caurumiņiem kodēta informācija), datoru stundām testēja, lai gūtu pārliecību par pareizu tā darbību.
Informāciju izvadīja uz melnbalta displeja (monitora), pastāvīgā atmiņa bija uz magnētiskajām lentēm.
Datora vadību veica, ievadot noteiktas tekstuālas komandas.
Ar datoru varēja darboties tikai ļoti zinošs personāls.
Jēdzieni “Internets”, “e-pasts”, “web aplikācijas”, “internetbanka” un daudzi citi bija vai nu tikko radušies un plašākai sabiedrībai neko vēl nenozīmēja, vai arī neeksistēja vispār.
Tajā laikā salīdzinoši neliela datoriekārta (kaut arī ar ierobežotām iespējām), šķita gluži personiska – lietojama nepieciešamā teksta uzrakstīšanai, ne pārāk sarežģītiem aprēķiniem u.t.t. – radās temins “personālais dators” (PC).
Skatoties vēsturiski, daudzu programmu, pielietojumu, tehnoloģiju u.c. ar datoriem saistītu lietu iniciators un attīstājs ir Apple Inc. Šī iemesla dēļ Apple produkti šeit ir minēti daudzkārt. Tā ir vēsture un IT šodiena.
Par datora uzbūvi, programmatūru utt. rūpējas daudzi speciālisti visā pasaulē. Viņus sauc par datorspeciālistiem, jūs – par datorlietotājiem. Jums jāprot datoru lietot un efektīvi izmantot datora un IT sniegtās iespējas. Ikdienas lietotājam nav nepieciešams pamatīgi iedziļināties datora uzbūvē, tāpat kā spriešanu par to, kurš dators ir labāks vai sliktāks, labāk atstāt profesionāļu ziņā.
Dažādie piedāvātie datori vairumā gadījumu atšķiras ne tik daudz no tehniskā, kā no ekonomiskā viedokļa. Praksē novērots – iegādājoties datortehniku, tikai retos gadījumos runā par peļņu no ieguldījuma (Return of Investment jeb ROI) un īpašuma kopējām izmaksām (Total Cost of Ownership jeb TCO). Izvēli bieži vien nosaka cena. Uzņēmumā tas ir nepietiekami. Ja uzturēšanai un apkalpošanai nepieciešami kvalificēti speciālisti, ja dīkstāves, darba pārstrādāšana vai informācijas pazaudēšana maksā ļoti dārgi, tad šie rādītaji ir zemi. Ja lietotājs datoru nevar lietot intuitīvi (piem., datora vadība neloģiski atšķiras no ikdienas darbībām ar dokumentiem) vai nelielas neprecizitātes izraisa lielas datora darbības kļūdas, arī tas mazina darba ražīgumu.
Dators mūsdienās ir plaši lietots darba instruments – var teikt, ka no lietotāja viedokļa dators ietilpst sadzīves elektronikas kategorijā līdzās mobilajam telefonam, modernam TV u.c.
Tomēr bieži cilvēki no datora “baidās”, jo to “nepazīst”.
Ikdienā ar vārdu “dators” saprot datorvietu – sistēmbloku, monitoru, tastatūru, peli, printeri, interneta vai datortīkla pieslēgumu. Ikdienā ar burtiem “PC” saprot, ka runa ir par datoru, kas izmanto kādu no Microsoft Windows operētājsistēmām.
Pateicoties daudzu speciālistu darbam visā pasaulē, datora lietošana kļūst arvien vienkāršāka un saprotamāka vienkāršam lietotājam. Izmantot mūsdienīgu datoru nav sarežģītāk, kā lietot mobilo telefonu, DVD atskaņotāju vai TV. Nospiedošā pārsvarā datorus (darbā, mājās vai portatīvi) izmanto LIETOTĀJI. Tā ir fundamentāla atšķirība – lietotājs vai speciālists/izstrādātājs/ražotājs. Lietotāju galvenokārt interesē, vai dators un programmatūra piemēroti konkrēta uzdevuma veikšanai. Jāpiezīmē, ka tieši šis “piemērotības” novērtējums bieži ir vissarežģītākais.
Lietotājam nav nepieciešams detalizēti jāpārzināt katras programmas darbību, lai izvēlētos sev piemērotāko risinājumu. Praktiski jebkura uzdevuma veikšanai iepējams atrast vairākas līdzīgas programmas. Lietotājam ir jāprot atrast sev nepieciešamo vai lietošanā ērtāko programmu.
Datortehnikas cenas arvien samazinās vai arī par to pašu cenu piedāvā daudz jaudīgāku tehniku, programmatūra kļūst lietotājam ērtāka un ir pieejamas daudzas bezmaksas Atvērtā koda programmas. Mūsdienās vairs nav pamata “nolemtības” efektam – labi, ka vispār ir kāds dators, ar kaut daļēji apmierinošu programmatūru.